Vispār jāsaka,ka šis cilvēks man ir daudz devis ar savu piemēru,sava veida harismu un attieksmi. Vēl atceros pagājušo gadu,kad rakstīju par viņu sociālajā vietnē draugiem.lv par to,cik grūti ir fiziski pazaudēt draugu uz tik ilgu laiku. Es vēl toreiz,pēc sava ieraksta blogā saņēmu atbildi,kura lika aizmirst par to,ka tā notiks un deva lielas cerības,ka nekur draudzība nepazudīs,bet tā tikai plauks. Bet viss kaut kā mainījās.. Draugs nekur neaizbrauca un palika Latvijā,kas deva iespēju man vēl vienu gadu kopā ar viņu pavadīt tos foršos brīžus kopā un smieties un turpināt dzīvot tā, kā tas vienmēr ir darīts. Viss izrādījās daudz savādāk. Pie tā itkā nevainoju nevienu,varbūt tikai pats sevi,ka necentos to mainīt. Bija jau tāda doma,bet tas no malas viss izskatījās tik mākslīgi,ka necentos to aizturēt. Centos visam ritēt savu gaitu un paskatījos,kā tas izskatās.. Beigu beigās es attapos tikai tad,kad viss jau tika palaists pašplūsmā. Varbūt vairs nebija tik daudz kopīgu interešu vai laika tam visam,bet kaut kā skumīgi palika ap sirdi. Un tagad,pagājis gads,kopš mana ieraksta. Viss ir savādāk. Nav jēga iedvesmojošām runām vai asaru birdināšanai. Tagad tas ir tā,ka uzsmaidot,Tu zini,ka viņš Tev ir labs draugs un Tu viņu mazliet mīli,bet viņš Tev tomēr ir par maz.. Par maz priekš čomu sarunām,par maz priekš ballīšu iekarošanām,par maz kopā laika pavadīšanai..
Ar to visu,es ceru,ka nekas netiks pārprasts, ar to es vienkārši gribu pateikt,ka es mīlu savus draugus un par viņiem neaizmirstu. Šo draugu es nevēlos aizmirst un vēl jo mazāk - pazaudēt. Nekas dzīvē nav tik svarīgs, cik patiesa draudzība,uzticība un cieņa.
Vienmēr jūsu..
Edvards.
Draugs jau nemaz nebūs tik tālu prom, gan jau būs iespēja satikties, parunāties un vēl visu ko citu sadarīt, bet tās tikšanās reizes, noteikti, nebūs tik biežas kā agrāk..
AtbildētDzēstDomāju, ka viss tomēr būs kārtībā ar jūsu draudzību.
Par pēdējo teikumu - pilnībā piekrītu Tev!