lietas, ko vēlamies dzirdēt

Jāsāk jau ar to, ka sēžot trolejbusā domāju par to, ka zinātne jau tā ir tālu attīstijusies 21.gadsimtā, bet par vienu lietu gan ir piemirst. Kura pat ir ļoti nepieciešama. Tāda, kas pieraksta Tavas domas, tad uzreiz man, un domāsjams, arī jums, būtu vieglāk uzrakstīt savas patiesās domas tajā brīdī kad jūs vēlaties tās pateikt, bet nav iespējams, jo jūs atrodaties trolejbusā, kur vienīgā iespēja ir jūsu telefons, bet, kurā jums ir slinkums rakstīt to garo penteri, kas jums ir iešāvies prātā. Jā, tāda tad arī būtu mana dziļā doma, bet par to gluži nav runa, runa ir par to, ka šodien, precīzāk, šovakar skolā norisinājās Alberta balvas pasniegšana. Neieslīgšu detaļās par to, kas ir Alberta balva, bet pateiksu vien to, ka tā ir priekš labākā skolotāja skolēnu balsojumā. Katrā ziņā tiešām bija, ja ne ļoti sirsnīgs, tad sirsnīgs gan, pasākums. Jā protams, var runāt par tās nepilnībām un to lielo pašdarbību, bet jāsaka, ka skolotāji jau mūs pašus saprot, ka nav nemaz tik viegli un pat ar tiem cilvēkiem, ar kuriem visbiežāk dienā satiekamies, mums ir vislielākais stress viņiem uzstāties.Gari un plaši iesākot ievadu, gribu ar šo visu pateikt, ka vakars personīgi man, bija izdevies. Nodziedāju pietiekami labi, lai dzirdētu no citiem skolotājiem apsveikumus, maziņas uzslavas vai kaut dažus komplimentus, bet ar nožēlu jāsaka, ka to pietrūka. Es protams nevaru neko gaidīt no skolas direktores kundzes (nesaukšu vārdā) uzslavas vai vismaz kaut kādus vārdus, bet nu tomēr, es - mēs - skolēni, centāmies, lai jums - skolotājiem, adminstrācijai, šis pasākums tiešām būtu ļoti īpašs un sirsnīgs. Acīmredzot direktores kundze un daži skolotāji to tā arī nenovērtē. Varbūt tas ir tāpēc, ka bērni nenovērtē viņus, bet nu tā es to neteiktu, varbūt pie vainas ir pašreizējā situācija valsti, bet es uzskatu, ka tieši tagad mums ir jābūt vissaliedētākiem un vienam otru jāatbalsta vairāk, jo tagad, manuprāt, ir tas laiks, kad garīgās vērtības ir svarīgākas par tām materiālajām. Lai nu kā, biju vīlies un sarūgtināts.
Bija vēl dažas ziņas šajā vakarā, kuras iepriecināja, bet tai pašā laikā radīja bažas par sevi pašu, kurš vienmēr savai nākotnei un perspektīvām aizgriež muguru, jo baidās vai arī vienkārši ir slinks attīstīt savu talantu un dotības. Iespējams baidos no kļūdām un kritikas, kā arī konkurences. Sapratu, ka šis ir mans laiks, pats esmu savs laimes kalējs un varbūt šī ir tā lielā iespēja, kas man tiks dota, es tikai to nepamanu, bet.. varbūt es pārāk augstu vērtēju to un varbūt no tā nesanāks nekas vairāk, kā tikai sapņi un ilūzijas par veiksmīgāku dzīvi - nākotni.
Šodien kaut kur domās bija paslēpusies tāda viena lieta, ko tikai tagad atklāju, tā man tā pa īstam parādīja ceļu tikai ap vakara pusi. Diezgan augstprātīgi un egoistiski. Vai viņi novērtē mani un kāpēc es esmu tik atkarīgs no citiem ? Galu galā, ne jau viņi man ir vajadzīgi, bet es viņiem ! - Un šīs divas domas šajā vakara pusē vistrakāk mani nomocīja. Teiksim tā, pierādiet, ka esmu jums vajadzīgs kā cilvēks, kā draugs, nevis kā lieta, ko izmantot. Tā nav iedomība, tā ir tikai negaidīta atklāsme par sevi un sev tuvu stāvošiem ļaudīm..

neiespiestas lietas dzīvē

Labvakar visiem - draugiem, paziņām un citādi domājošiem. Šis - 17.decembris, Ceturtdiena, ilgi paliks atmiņā. Paliks atmiņā tāpēc, ka šodien beidza skanēt mans radio raidījums, kurā biju ielicis trīs savus dzīves gadus. Respektīvi, strādāju jau 3 gadus šajā raidījumā un jāsaka, ka sāpīgi ir šķirties no tā visa, kur Tu esi ielicis savu prieku, pūles un emocijas. Tas viss tā, nezinu, liek justies dīvaini. Bet nu vienām durvīm aizveroties, atvērsies citas, tad jau redzēs vai veiksmīgas vai nē.Ja būs veiksmīgas, būs tikai pašam jāprot tās realizēt.
Neiespiestas lietas dzīvē .. !??!!~ tas vairāk ir domāts kā neaudzinātība un slinkums. Vājš raksturs un spēja, drīzāk nespēja sevi motivēt būt kārtīgam un neatlikt lietas uz pēdējo. Šeit uzreiz liekas, ka runa ir par skolu un nenokārtotajiem darbiem, bet nē, tas ir vispār, par visu kopumā. Sapratu, ja nemainīšos tagad, tad kāda ir garantija, ka kaut kas mainīsies pēc gadiem 10. Šodien ejot ārpus skolas, es sapratu, ka tomēr dzīve nav tik sarežģīta, mums tikai patīk to padarīt par sarežģītu, bet es uzskatu, ka vieglu dzīvi dzīvot nav interesanti, tomēr ir jābūt sava veida saspīlējumiem, kas padara to dzīvi raibāku.

gada nogale

Pat nezinu ar ko, lai sāk. Nu jā, noteikti jau jāsaka, ka šis ir mans pirmais šāda veida ieraksts. Ceru, ka turpināšu šo lietu attīstīt, jo kaut ko taču ir jāapņemas darīt sākoties jaunajam gadam. Bet , nu jā, es to esmu vēlējies un tagad tam būs tikai turpinājums. Cik lielā mērā ? To es pats centīšos noskaidrot tuvāko dienu, nedēļu laikā. Protams, tas laiks varbūt nesanāks tik daudz, lai spētu ierakstīt jaunu ierakstu, bet nu, es darīšu labāko, lai tas būtu un ne jau tikai priekš sevis, bet gan arī citiem. Dalīties domās,pieredzē, atklāsmē un sajūtās.
Vēlējos pateikt, ka savos ierakstos runāšu par tādām, ar dzīvi saistītām lietām un blakus tam pieliekot klāt filozofiskas tēmas. Man sirdij tuvas. Varētu pat teikt, ka patīk dzīvot ilūzijās, tādā kā savā pasaulē visu ap to. Jautājums varētu rasties, kāpēc šeit, bet ne draugiem.lv. Par to es varu atbildēt tā, ka es domāju, ka tiem kam interesēs mani raksti, tie tad arī apmeklēs tos, nevis es ierakstu to portalā draugiem.lv kur to redz viens no maniem draugiem, kuram varbūt pilnīgi nav noskaņojums tur redzēt kā Edvards Vārdaunis ir uzrakstījis kārtejo , pēc viņa domām ''mēslu''. Nē, piedodiet, tas man nav vajadzīgs. Man ir vajadzīgs, un to es saku atklāti, lai cilvēki izlasa manas domas, es vēlos dalīties ar viņiem, lai cik arī skops es nebūtu.
Jāsaka, ka tieši gada nogalē nāk šīs visas domas galvā. Tad, kad itkā ir tā negaidītā atklāsme gada beigās, ka nav izdarītas lietas, kuras varbūt apņēmies, bet nepildīji un Tu tā kā centies to visu sasmelt. Bet nu, izlieto nesasmelsi, es tikai priecājos par to, ka esmu to sācis un ceru, ka tam būs arī nākotne, bet tas , savukārt, ir atkarīgs no jums, jo tā, tukšā gaisā es arī negribu rakstīt, tad jau labāk pavārīšos pats savā sulā - savā galvā. Bet nu jā, tas tā kā būtu mans ievads, manam turpinājumam.