Pietiks ar salkaniem tekstiem un pārlieku daudz frāžainām pamācībām un aforismiem. Pārāk daudz savu domu un rīcību izstudēšana var novest pie savas personības šķelšanās. Viena puse apgalvos, ka vajag tiekties uz ideālismu, otra puse tikmēr tīksmināsies un kavēsies atmiņās par sasniegto un sen ( uzsverot tieši šo vārdu) izdarīto. Pietiekami ilgi laikam biju klusējis un ļāvis tupām neprašņām par mani smīkņāt aiz muguras un rādīt ar pirkstu pat pavisam uzskatāmā veidā. Šis raksts, ļoti iespējams, pieklusinās un liks uz kādu laiku rimties, jo ar savu neprofesionālismu un morālajiem ētikas trūkumiem, daži no viņiem ( nedalu dzimumos) ir pārlēkuši pāri savai domu un stulbuma amplitūdai. Latvietis paliek latvietis. Piekasīsies pie sīkumiem un ikdienišķām frāzēm, kuras būsi pateicis. Protams, arī to, ka neko nezinot un tikai virspusēji aprunajoties, spēt spriest par cilvēka intelekta līmeni. Skarbi skan, ne ? Bet cilvēks ( nerunāju par visiem,bet konkrētie zina) spēj izdomāt visneiedomājamākās muļķības savā tā jau neizglītotajā prātā un pats ir ticis tikai tiktāl , cik līdz mājas slieksnim un skaļā balsī kliedzot visai pasaulei sakot - es dodos lielajā pasaulē, būdams mazs, nepieredzējis muļķītis, runājot par cilvēkiem, par kuriem zinu tikai tik, cik tramvaja vadītājs to,kas notiek otrajā vagonā.
Jūs, lasot šo, teiksiet, ka mani tas viss ir aizskāris, bet es jums teikšu tā - tas mani darījis tikai stiprāku :) Un par to ir jāsaka paldies šiem mazajiem cilvēkiem. Šeit prātā nāk teiciens - Mazi cilvēki runā par lieliem, vidēji par lietām, lieli - par idejām..
Brīvlaiku noslēdzot, jūsu Edvards.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru